Par un ap Microsoft Dynamics risinājumiem un ne tikai

Programmatūra kā serviss „mākonī” vai uz vietējā servera. Kas ir izdevīgāk uzņēmumam?

Jau labu laiku IT profesionāļi, tehnoloģiju un servisu piegādātāji runā par mākoņskaitļošanas iespējām. Tiek runāts par to, kā mākoņskaitļošana palīdz ietaupīt un strādāt efektīvāk, izmantojot inovācijas.  Tiek runāts par revolūciju darbā ar informācijas tehnoloģijām un kā tas ietekmēs uzņēmumu iekšējo IT resursu nepieciešamību. Lielākais optimisma vilnis par šo tehnoloģiju izmantošanu bija pirms dažiem gadiem. Šobrīd lietotāji ir labāk izpratuši šīs tehnoloģijas ieguvumus un trūkumus, kā arī sākuši to daudz plašāk izmantot. Šo situāciju ilustrē IT konsultāciju kompānijas Gartner Group Garter hype cycle zemāk pievienotais attēls, kas raksturo tehnoloģiju gatavību tirgum un sniedz ieteikumus organizācijām, kā izvēlēties vai izmantot šo tehnoloģiju. Vairāk par Garter hype cycle metodi lasiet šeit.

Gartner-hype-cycle

Atbilstoši šim vērtējumam 2015. gadā mākoņskaitļošana kļūs par vispārpieņemtu un izmantotu tehnoloģiju ar skaidri saprotamiem ieguvumiem lielai daļai organizāciju. Vadošie nozares analītiķi uzskata, ka 2015. gadā un turpmāk mākoņskaitļošanas izmantošana turpinās samērā strauji pieaugt, bet no šīs pieejas netiks sagaidīti „brīnumi”, kā tas bija pirms dažiem gadiem.

Mākoņskaitļošanas pakalpojumus mēdz dalīt trīs pamata līmeņos pēc tā, kādi pakalpojumi (servisi) tiek sniegti:

  1. IT infrastruktūra kā serviss (IaaS),
  2. platforma kā serviss (PaaS),
  3. programmatūra kā serviss (SaaS).

Katram no šiem modeļiem ir savas priekšrocības, bet šajā rakstā turpmāk apskatīšu, kādas ir priekšrocības un ar kādiem trūkumiem jārēķinās, izmantojot programmatūras kā servisa jeb SaaS pakalpojumu mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Līdzīgi kā ar daudzām jaunām tehnoloģijām un pieejām, arī SaaS pirmie visaktīvāk sāka izmantot mazie un vidējie uzņēmumi. Ilgu laiku valdīja stereotips par to, ka šāda veida serviss pamatā ir piemērots tikai nelielām organizācijām, kuras nevar atļauties lielus ieguldījumus, attīstot savu IT infrastruktūru. Taču 2014. gada pētījumi rāda, ka vairāk nekā 80% no lielajām kompānijām ar vairāk nekā 1000 datoru lietotājiem izmanto mākoņskaitļošanas pakalpojumus. Lielās kompānijas parasti daudz rūpīgāk pieiet gan izmaksu, gan drošības jautājumiem, un tas liecina par mākoņskaitļošanas pakalpojumu brieduma līmeni.

Kas ir izdevīgāk uzņēmumam?

Tas ir atkarīgs no konkrētā projekta, sistēmas, biznesa vajadzībām un citiem aspektiem. Bieži, izvērtējot jaunas programmatūras ieviešanu un uzturēšanu, ne visi šie aspekti tiek apzināti un attiecīgi izvērtēti. Tādēļ, lai izvērtēšanu Jums nedaudz atvieglotu, sadalīsim šīs izmaksas divās daļas:

  1. projekta ieviešanas izmaksas,
  2. sistēmas darbināšanas un uzturēšanas izmaksas.

Programmatūras ieviešana

Projekta ieviešanas izmaksas (līdz programmatūras ekspluatācijas darbināšanas sākšanai) salīdzināt ir vieglāk, un SaaS modeļa izmaksas ir ievērojami mazākas.

Modeļa galvenās papildu izmaksas izvietošanai uz servera:

  • nepieciešamība iegādāties jaunus serverus un licences, piemēram, operētājsistēmas vai datubāzu vadības sistēmas;
  • veikt vides konfigurāciju, lai varētu nodrošināt izvēlētās programmatūras darbību;
  • licenču iegādes izmaksas ir ievērojami lielākas par programmatūras nomu.

Tāpat SaaS modelis ļauj paātrināt sistēmas ieviešanas gaitu, jo nav nepieciešams veltīt laiku vides izveidošanai. SaaS gadījumā ievērojami mazākas projekta sākšanas izmaksas ļauj vieglāk sākt lielākus IT projektus maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nevar atļauties uzreiz investēt ievērojamas naudas summas infrastruktūrā un licencēs, kuras var pārsniegt pat 50% no kopējām projekta izmaksām darbināšanas uz vietējā servera modeļa gadījumā. Pētījumi apliecina, ka, izmantojot SaaS modeli, mazāks ir arī neizdevušos programmatūru ieviešanas projektu īpatsvars. Tomēr jāņem vērā, ka ar programmatūras ieviešanu ekspluatācijā izmaksas nebeidzas —  sākas darbināšanas un uzturēšanas posms.

Programmatūras darbināšana un uzturēšana

Programmatūras uzturēšanas izmaksu novērtējums ir daudz sarežģītāks uzdevums, jo jāņem vērā dažādi faktori. Piemēram, plānotais programmatūras dzīves cikls, elektroenerģijas izmaksas, iespējamās personāla izmaksu izmaiņas un citi faktori, kuri bieži netiek izvērtēti, sākot programmatūras ieviešanas projektu. Zemāk pievienotajā attēlā salīdzinātas uzturēšanas izmaksu pozīcijas starp šiem divu veidu risinājumiem, parādot katra modeļa nozīmīgākos darbus un būtiskākās izmaksas.

Cloud-vs-OnPremises

Lai arī uzturēšana programmatūras darbināšanā uz vietējā servera prasa daudz vairāk darbu, kas jāveic uzņēmumam, izmaksu ziņā tomēr situācija ir atšķirīga. Jo, izmantojot SaaS modeli, ik mēnesi ir jāturpina maksāt par licenču nomu. Parasti apmēram divos gados licenču nomas izmaksas sasniedz licenču iegādes maksu, un pēc šī brīža nomāto licenču izmaksas ir lielākas nekā iegādāto licenču uzturēšana. Taču pārējās izmaksas, piemēram, serveru infrastruktūras uzturēšana, jaunu programmatūras versiju iegāde, joprojām ir lielākas, tādējādi šo situāciju izlīdzinot.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secinām, ka kopējo izmaksu jeb TCO (total cost of ownership) aprēķināšana programmatūras ieviešanai un darbināšanai nav vienkāršs uzdevums. Dažādi interneta resursi norāda, ka parasti kopējais SaaS risinājuma TCO ir mazāks nekā programmatūras darbināšanai uz vietējā servera, taču šīs izmaksas ilgākā laika posmā izlīdzinās. Lai veiktu konkrēta projekta TCO aprēķinus, iespējams izmantot tīmeklī pieejamus rīkus, piemēram, šo kalkulatoru.

Kā jau minēju, SaaS modelis un mākoņskaitļošana kopumā turpina strauji attīstīties. Tādi spēlētāji kā Amazon, Microsoft un Google turpina ieviest arvien jaunus pakalpojumus, uzlabot to kvalitāti un pieejamību. Šobrīd populārākie SaaS pakalpojumi ir klientu attiecību vadība sistēma (CRM), cilvēkresursu jeb personāla vadības, projektu vadības, biroja programmatūras, e-pasta risinājumi, taču SaaS piedāvājuma modelī ir pieejami faktiski visi programmatūras veidi. Paredzams, ka tuvākajos gados SaaS modelis kļūs par dominējošo programmatūras veidu un tā servisa kvalitāte un izmantošanas izdevīgums, salīdzinot ar darbināšanu uz vietējā servera, palielināsies. To nosaka arī atšķirīgais šo divu pieeju biznesa modelis. Pārdodot licences darbināšanai uz servera, to ražotājs bieži ir vairāk ieinteresēts nepārtraukti pārdot jaunas licences un mazāk rūpēties par jau esošajiem klientiem, turpretim SaaS modeļa gadījumā piegādātājs ir ieinteresēts nepārtraukti uzturēt maksimālo servisa kvalitāti saviem esošajiem klientiem, jo tie jebkurā laikā var pārtraukt maksāt nomas maksu, ja tos neapmierina piegādāto servisu kvalitāte.

Tomēr var būt situācijas, kad labāk izvēlēties atšķirīgu pieeju. Lūk, biežāk minētie SaaS pieejas ierobežojumi!

  • Sistēmu integrācija. Lai gan vairākumam SaaS veidā pieejamo programmatūru ir labi izstrādātas integrācijas saskares, sarežģītu integrāciju gadījumā tomēr SaaS pieeja var radīt papildu grūtības.
  • Tīkla pieejamība un jauda. SaaS sistēmas nevar normāli darbināt, ja nav pieejami stabili interneta sakari, un, ja datu apmaiņas ātrums būs nepietiekams, to darbība būs apgrūtināta. Pārsvarā mākoņskaitļošanas risinājumi ir būvēti tā, lai, veicot datu apstrādi uz serveriem un atgriežot tikai rezultātus, tie prasītu pēc iespējas mazāku datu apmaiņas noslodzi.
  • Sarežģītas papildus funkcionalitātes izmantošana. SaaS modelis vairāk ir orientēts uz programmatūras standarta funkcionalitātes izmantošanu un nelieliem papildinājumiem. Atsevišķos gadījumos, ja ir jārealizē sarežģīta papildu funkcionalitāte, tehniski tas var nebūt iespējams.

 

Un noslēgumā, atbildot uz galveno jautājumu, kurš no modeļiem tad ir izdevīgāks — programmatūras darbināšana uz servera vai SaaS, varu teikt, ka lielākajā daļā gadījumu maziem un vidējiem uzņēmumiem izdevīgāks ir SaaS modelis, kas ļauj sākt jaunas programmatūras lietošanu ar nelielām investīcijām, ja nepieciešamas kādas izmaiņas, ir elastīgāks, kā arī labāk piemērots mobilo tehnoloģiju izmantošanai. Par to liecina arī Elva Baltic pieredze — izvēloties Microsoft CRM risinājumu, klienti parasti kā pirmo izvēli izskata tieši SaaS modeli — Microsoft Dynamics CRM Online.

Protams, lēmums par jauna IT risinājuma ieviešanu ir saistīts ne tikai ar izmaksām, bieži to bremzē arī risinājuma ieviešanas procesa sarežģītība un ilgums, IT personāla nepieciešamība un neskaidrība par gala rezultātu.
SaaS modelis pilnībā neatceļ visus šos populārākos šķēršļus, taču tas dod ļoti labu iespēju ieviest jaunu IT risinājumu, piemēram, Microsoft Dynamics CRM Online ar mazāk riskiem ļauj koncentrēties tieši uz Jūsu biznesa problēmu risināšanu, nevis piņķerīgiem IT infrastruktūras un personāla jautājumiem.

Kurš no šiem modeļiem šķiet atbilstošāks Jūsu uzņēmumam?

 

Patika izlasītais? Piesakies mūsu rakstu jaunumiem!

Microsoft Dynamics CRM biznesa attīstības vadītājs

Strādājot IT nozarē vairāk kā desmit gadus – sistēmu izstrādes, ERP un CRM projektu pārdošanā un ieviešanā, esmu pārliecināts, ka informāciju tehnoloģijas ir lielisks palīgs cilvēkiem, lai efektīvāk veiktu dažādus mehāniskus un rutīnas darbus. Tās ne vienmēr samazina darbu apjomu, bet bieži padara darbu interesantāku, radošāku un ļauj pieņemt daudz labāk informētus, gudrākus lēmumus.